Daugaviete ir pirmā Latvijas studenšu korporācija, vienlaikus jaunajā Latvijas valstī tā ir arī pirmā sabiedriskā organizācija, kuras locekles ir tikai sievietes, tāpēc tās dibinātājām jāsastopas ar asu sabiedrības reakciju, neizpratni un nosodījumu, jāpierāda, ka latviešu studente spēj ne tikai pildīt mājasmātes pienākumus, bet arī ieņemt atbildīgu stāvokli sabiedrībā.

Daugavietes dibinātājas bija tikpat jaunas un nepazīstamas kā ideja, ko tās gribēja īstenot, tāpēc ļoti nozīmīgs bija sabiedrībā atzītu cilvēku atbalsts. Vēlāk tie kļūst par Daugavietes Goda filistriem. Pirmās tiek aicinātas ar savu darbu un latvisko nostāju pazīstamās ārstes un sabiedriskās darbinieces Dr. Zelma Cesniece – Freidenfelde un Dr. Olga Rode – Dzelzskalēja, tālāk ceļš ved pie LU Teoloģijas fakultātes dekāna prof. Voldemāra Maldoņa, Lett., un pirmā LU rektora prof. Ernesta Felsberga, Lett. Ideju par studenšu apvienošanos atbalsta arī latviešu rakstniece Anna Brigadere – viņas rakstītā “Karoga dziesma” patiesi izsaka jauno studenšu centienus un cīņu par to īstenošanu. Daugavietei svarīgi norobežoties no negatīvā stereotipa par sievieti korporanti, tāpēc nozīmīgs Dr. Gustava Reinharda, Lett., atturības kustības vadītāja, atbalsts.

Dibināšanas sanāksmē 1921. gada 6. novembrī piedalās 19 dibinātājas un prof. V. Maldonis, tiek pieņemtas devīzes un krāsas. Daugavietes nosaukums cēlies no Daugavas vārda – kā Daugava apvieno Latvijas pilsētas un laukus, tā lai jaunā korporācija apvieno studentes no visiem Latvijas novadiem; kā Daugava viļņo, plūst un ir mūžīgi mainīga un dzīva, tā lai jaunās studentes nes dzīvību un radošo garu visur, kur vien tās ietu un kam vien pieskartos. Vairāk par: dibināšanu.

Drīz Daugavietes piemēram seko citas studentes, un jau 1924. gada 2. decembrī pie Latvijas Universitātes apstiprina jaundibināto Studenšu Prezidiju Konventu. 1927. gadā tiek dibināta Daugavietes Filistru biedrība, šajā pašā gadā pie Daugavietes Komānu garantē studenšu korporācijas Gaujmaliete un Varavīksne.

1931. gadā tiek atklāts un iesvētīts Daugavietes vapenis. Visu 30. gadu garumā risinās aktīva sabiedriskā dzīve. Laikā līdz 1940. gadam tiek uzņemti 36 coeti, pavisam kopā – 374 jaunas locekles. Vairāk par: Daugavieti līdz 1941. gadam.

1941. gadā Daugaviete kopā ar visu latviešu tautu kļūst par traģisko laikmeta notikumu upuri – padomju okupācijas rezultātā Daugavietes darbība tiek varmācīgi pārtraukta, notiek nelikumīga korporācijas īpašuma nacionalizēšana. Vācu okupācijas laikā Daugaviete savu darbību turpina neoficiāli, 1942. gadā visas meitenes iegūst krāsas. Sākoties izceļošanai, liela daļa daugaviešu nonāk Vācijas bēgļu nometnēs, sākas Daugavietes dzīve trimdā. Savu darbību tā atjauno 1948. gada 30. maijā Pinebergā. Pie Daugavietes savu Komānu garantē studenšu korporācija Zinta. 1953. gada rudenī sākas jauno meiteņu uzņemšana, līdz 1989. gadam pasaulē izveidojas un darbojas 22 Daugavietes grupas. Galvenais uzdevums trimdā – latviskuma uzturēšana.Vairāk par: Daugavieti trimdā.

Latvijā daugavietes turpina tikties nelegāli, par ieganstu izmantojot dzimšanas dienas. Ikgadus daugaviešu tikšanās notiek arī Oktobra svētku aizsegā 7.novembrī, dienu pēc dibināšanas dienas. Iespēju robežās cenšas uzturēt kontaktus ar korporācijas māsām ārzemēs.

Tikai 1989. gada 6. novembrī pienāk ilgi gaidītais brīdis, kad arī Latvijā Daugaviete var darboties atklāti – lai arī neskaidra, politiskā situācija tomēr ir cerīga. Daugavietes atjaunošanas sanāksme notiek Rīgā, klātesot 28 filistrēm un filistru kandidātēm, tiek ievēlēts atjaunotnes prezidijs: seniore Ruta Šenfelde, viceseniore Tamāra Cēbere, sekretāre Elizabete Medne. 1989. gada 27. novembrī ar LU rektora Jura Zaķa piekrišanu Daugaviete oficiāli atsāk savu darbību. 1990. gada 24. martā Latvijā tiek uzņemts pirmais atjaunotnes coets –109. coets – 17 jaunas daugavietes. Vairāk par: atjaunotni.

Visu atjaunotnes laiku Latvijas daugavietes izjūt neizsīkstošu ārzemju daugaviešu atbalstu. 1995. gada novembra Gadasvētkos, pieminot uz Sibīriju aizvesto daugaviešu traģisko likteni, par korporācijas Goda filistri tiek uzņemta rakstniece Melānija Vanaga.

Pēc darbības atjaunošanās Latvijā daugavietes uzsāk sadarbību ar studentu organizācijām ārpus Latvijas – 1992. gada pavasarī notiek viesošanās pie korporācijas Neo-Lithuania Lietuvā, 1995. gada rudenī tiek noslēgts draudzības līgums ar Vidussomijas studentu novadniecību Keskisuomalainen Osakunta, 1997. gada rudenī – ar vecāko Igaunijas studenšu korporāciju Filiae Patriae.

Daugavietes darbībā, saskatot tajā savu mērķu piepildījumu, iesaistās arvien jaunas un jaunas studentes. Šobrīd ir uzņemti vairāk kā 173 coeti. Lielākie daugaviešu centri ārpus Latvijas ir – ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.