Daugaviete trimdā
Daugavietes darbība Vācijā (1944.–1950 gads)
1944. gadā, kad vēsturisku apstākļu dēļ spēkā pieņēmās izceļošanas vilnis, arī daudzas daugavietes līdzīgi citiem latviešu bēgļiem nonāca Vācijā.
1945. g. vasarā amerikāņu pārvaldītajā Vācijas apgabalā latviešu tautības bēgļus sāka pulcināt un novietot vienkopus kādā lielākā nometnē Eslingenā. Tā kā šeit bija ieradies prāvs pulciņš daugaviešu un te dzīvoja arī Daugavietes trimdas dzīves organizētāja fil! V. Goldmane, Eslingena kļuva par pirmā Daugavietes trimdas posma centru.
1945. g. 6. novembrī notika pirmā Daugavietes sanāksme Eslingenā. Tajā pulcējās 10 daugavietes.
1946. g. pavasarī daugavietes sanāca uz pirmo pavasara komersu trimdā. 1946. g. 9. novembrī, kad Daugaviete atzīmēja savu pastāvēšanas 25 gadu jubileju, daugavietes pulcējās kopīgam svinīgam pasākumam Eslingenā. Sveicēju vidū bija gandrīz visu studenšu korporāciju pārstāves. Tā kā šajā laikā joprojām valdīja drīzas mājās atgriešanās gaisotne un ilga dzīve trimdā netika paredzēta, tad oficiāla Daugavietes atjaunošana netika plānota, šī iemesla dēļ netika uzņemtas arī jaunas meitenes.
1947. g. Hamburgā, vēlāk Pinebergā izveidojās otra daugaviešu grupa. Šeit veidojās arī vairākas jaunas studenšu korporācijas, Spīdola un Zinta. Zinta vēlējās garantēt Komānu pie Daugavietes, arī tas bija viens no iemesliem, lai atsāktu oficiālu Konventa darbību.
1948. g. 30. maijā Eslingenā daugaviešu grupa sasauca pirmo Citēto Speciālo konventu trimdā. Tika ievēlēts Daugavietes prezidijs: seniore fil! V. Goldmane, viceseniore fil! E. Jaunzeme, sekretāre fil! B. Purmale, audzinātāja fil! L. Bērziņa, kā arī nolemts garantēt 1948. g. Heidelbergā dibinātās korporācjas Kamene komānu. Jāatzīmē, ka šī korporācija savu pastāvēšanu beidza drīz pēc izceļošanas no Vācijas.
1948. g. 27. augustā notika pirmā oficiālā S!P!K! sanāksme trimdā, viens no iemesliem bija jaunu studenšu korporāciju dibināšana. Drīzumā S!P!K! tika uzņemtas jaunas korporācijas.
Tā kā turpinājās latviešu izceļošana no Vācijas uz citām zemēm, arī daugavietes atstāja Vāciju un 1949. g. 6. novembrī notika pēdējais Svētku konvents Vācijā.
Daugaviete plašajā pasaulē (pēc 1951. gada)
Pēc lielās izceļošanas no Eiropas liela daļa latviešu bēgļu nonāk Amerikā.
1951. g. 27. maijā Ņujorkā daugavietes pulcējas uz pirmo C!Sp!K!tu. Dažādās pasaules malās izklīdinātās daugavietes tiek mudinātas dibināt kopas.
1953. g. rudenī, atjaunojot aktīvu darbību, tiek atsākta jaunu meiteņu uzņemšana. Daugaviete ir pirmā studenšu korporācija, kas atsākusi meiteņu uzņemšanu. Turpinot Latvijā uzsākto coetu numerāciju, pirmā trimdas atjaunotnes coeta numurs ir 37.
1954. g. septembrī 37. coetus tiek proponēts krāsām.
1958. g. Daugaviete saņem rakstu no 16 latviešu studentēm, kuras nodibinājušas jaunu korporāciju Daina un lūdz Daugavieti garantēt tās Komānu. Tā kā korporācija ir jau nodibināta, Daugaviete piekrīt, tomēr S!P!K! jaunā korporācija netiek uzņemta, līdz ar to ātri beidz savu pastāvēšanu.
1959. g. ievēl jauno prezidiju, pirmo reizi pēc izceļošanas no Latvijas tas pilnībā sastāv no jaunākās paaudzes loceklēm. Līdz ar to ir atsākta aktīva Daugavietes dzīve un dažādās vietās tiek dibinātas Daugavietes grupas.