Vapenis.

 

Daugavietes dzīve
Daugavietes internā dzīve bija ļoti aktīva.

• Pirmdienu vakaros notika konventi, kuri bieži vien sākās ļoti vēlu. Sestdienas vakaros notika Literārie vakari. Reizi nedēļā daugavietēm bija vingrošanas stunda, trešdienu vakaros notika kantu stundas, pēc tām notika audzināšanas. Katru dienu, izņemot svētdienas, konventā dežurēja meitenes, bez tam plkst. 17.00 kāda meitene dežurēja LU vecajā ēkā, kur bija iespējams saņemt citācijas un citu informāciju.
Protams, notika arī deju stundas – ar studentu korporācijām Lettonia, Talavija, Lettgallia, Selonija, Patria un Tervetia, kā arī ar Kara skolas vecākā kursa kadetiem.
Filistru biedrība savas sanāksmes noturēja reizi mēnesī. Pēc nepieciešamības sēdes noturēja dažādas komisijas, prezidijs, Filistru biedrība.

• Gada svētkus Daugaviete vienmēr svinēja 6. novembrī, lai kurā nedēļas dienā šis datums gadītos. Komerša tradicionālais mielasts vienmēr ir bijis zoss cepetis ar skābiem kāpostiem, kompots ar putukrējumu un dzērveņu limonādi.
• Pavasara komeršs parasti tika svinēts ārpus Rīgas.
• Ikgadus tika svinēta Mārtiņdiena un, protams, Ziemassvētki.

 

Daugavietes pirmās gadadienas, dibinātāju svečturis un vapenis

• Par godu 5 gadu jubilejai tiek dibināts vapeņa fonds un dāvināts dibinātāju svečturis. Tas veidots pēc Anša Cīruļa zīmējuma ar 19 žuburiem un virpots no ozola koka. Vakarā tiek rīkots Viesu vakars – pirmais plašākais sarīkojums ārpus Konventa telpām – un visas daugavietes ierodas baltos tērpos.

• 10 gadu jubileja 1931. g. rit pasaules ekonomiskās krīzes ēnā, līdz ar to netiek rīkota balle. Svarīgākais notikums šīs jubilejas ietvaros bija vapeņa atklāšana un iesvētīšana. To atklāja 1931. gada 6. novembrī LU rektors, god! fil! prof. Jēkabs Bīmanis, Lett., un iesvētīja goda filistrs prof. Voldemārs Maldonis, Lett. Vapeni zīmējis mākslinieks Vilis Krūmiņš, ozolkokā izgriezis tēlnieks Hugo Mercs. Daugavietes vapeņa oriģināls ir saglabājies līdz mūsdienām, jo visus padomju gadus līdz pat Daugavietes atjaunošanai 1989. g. to malkas šķūnītī zem malkas glabāja fil! Ida Leja, 15. c.

 

Daugavietes sabiedrībā
• Daugavietes pārstāves tika ievēlētas LU Studentu padomē, piedalījās SELL (Somi – Esty – Latvia – Lietuva) un CIE (Starptautiskā studentu konfederācija) apspriedēs. Veidojās labas attiecības ar somu un igauņu, lietuviešu organizācijām.
• Daugavietes aktīvi piedalījās Baltās puķes dienā, kuru rīkoja Tuberkulozes apkarošanas biedrība, un vāca ziedojumus.

• Tāpat daugavietes piedalījās arī Latviešu bērnu palīdzības savienības aktivitātēs – trūcīgo daudzbērnu ģimeņu apdāvināšanā ap Ziemassvētkiem.

 

Regāliju vēsture
Korporācijas gan savstarpēji, gan plašākā sabiedrībā var atpazīt pēc regālijām – ārējām pazīšanās zīmēm. Daugavietei ir šādas regālijas: cirķelis, krāsu stienītis, vairodziņš, krāsu lenta, segne, cedra, komitāta aproce, centum zīme. Vairāk par: simboliku.
Cirķelis bija pirmā Daugavietes regālija. To kā vienīgo regāliju pirmajā semestrī pēc Daugavietes dibināšanas nēsāja arī korporācijas dibinātājas. Cirķelis vai stienītis tika nēsāts gan konventā, gan universitātē, gan sabiedrībā.
• Pirmās lentas gatavoja kāda austuve Vācijā, bet krāsu ziņā pirmais pasūtījums nebija izdevies. Vēlāk vairāku korporāciju lentas sāk aust kāda daiļamatniece Rīgā.
Segnes pirmo reizi uzlika 1926. g. 18. novembra gājienā uz Brāļu kapiem.
• 1930. gadu vidū aizsākās jauna tradīcija – komitāts. Tas ir svinīgs akts, kurā akadēmisko grādu ieguvušās filistres kopā ar visu Daugavietes saimi svin universitātes beigšanu. 1936. g. tiek darināta jauna regālija – rokassprādze ar miniatūru vapeņa attēlu. Komitāta aproces nēsāšanas tiesības filistre iegūst līdz ar komitēšanos. Tās bija dārgas – darinātas no zelta vai arī no sudraba un apzeltītas.
• Trimdā ieviesa Centum zīmi, ko piešķir pēc Daugavietē pavadītiem 100 semestriem. To piesprauž pie lentas virs cirķeļa.

 

Hronoloģija
1924. gada 2. decembrī tiek dibināts Studenšu Prezidiju Konvents (S!P!K!). Vairāk par: S!PK! vēsturi.
1927. gadā tiek dibināta Daugavietes Filistru biedrība.
1927. gadā pie Daugavietes Komānu garantē studenšu korporācijas Gaujmaliete un Varavīksne.
1927. g. tiek dibināts S!P!K! koris, par diriģentu tam tiek aicināts Teodors Kalniņš, kurš šajā laikā vada arī P!K! kori. Ilgu laiku S!P!K! kora mēģinājumi notika Daugavietes Konventa dzīvoklī.
1934. g. 15. maija notikumu dēļ studentu un studenšu korporācijas bija nobažījušās par savu pastāvēšanu. Šajā dienā notika gājiens uz prezidenta pili ar Kārļa Ulmaņa sumināšanu.
1940. g. pilnībā izmainīja visu studentu un studenšu korporāciju dzīvi. Līdzīgi visu korporāciju īpašumiem tiek aprakstīta Daugavietes manta, korporācijas darbība tiek izbeigta.

1942. g. 15. martā tiek saņemta atļauja noturēt komeršu Lettonias telpās (Lettonias telpās šajā laikā sanāk daudzas korporācijas). Pasākumu vēro okupācijas iestāžu pārstāvji.

1945. g. Daugavietes darbība tiek turpināta trimdā.
Padomju okupācijas gados daugavietes satikās uz Gadasvētkiem, jo tie sakrita ar Oktobra svētkiem, tika izvadītas arī aizgājējas – ziedi parasti bija violetā, zaļā un zelta krāsās.

1989. g. tiek nolemts atjaunot Daugavietes darbību Latvijā.

 

Izmantotā literatūra: “Daugaviete 40 gados. 1921. – 1961. 6.novembris.” – Čikāga, 1966.

 

Kāzas pimās brīvvalsts laikā