Alfr.Kalniņa mūzika

A.Brigaderes teksts

Kas tā tāda Daugaviete, kur tāda spēka meita;

Vai grib vīru vidū stāti; vai tai vīru darbus veikti?

Vaicāj gudrie bāleliņi: vai tā mūsu daiļmāsiņa

Būs ar’ kausa cilātāja, vai zobenu vicinās?

Nebaidaties, bāleliņi, ne tai vīra ceļus ieti;

Nebūs kausa cilātāja, ne zobenu vicinās.

Pati vārtu vērējiņa, savas stigas vilcējiņa,

Savas stigas vilcējiņa, savkaroga nesējiņa.

Violeti zaļi zelta, triju krāsu saskaņota;

Staro Daugavietes zīme, ka var māsa pazīt māsu.

Violets stāv pirmā vietā. Sirds un ziedon’s.

Ilgu tvīkums. Asnu līksme.

Daugavietei siržu tikums pirmais likums.

Zaļš ir pilnvasaras paisums. Dziņu tveice. Asi spēki.

Karsta griba. Garu cīņa. Sirds pret prātu, prāts pret sirdi.

Zelts – daiļgudrā rudenība. Auglis - spēku līdzsvarojums.

Sintēze no antitēzēm. Pilnsulīga dvēsles skaņa.

Kur liks pilno skaņu? Aizies tā kā daiļa dziesma

Latvju tautā, latvju dzimtā, skanēt jaunu sievietību!

Tādēļ, Daugavietes māsas, Sveikas! Karodziņu brīvo

Turiet augsti, viņa krāsas violets-zaļš-zelts lai dzīvo.